Annas vecāku stāsts par skolu
Annas vecāku stāsts par skolu

Cēsu Jauno sākumskolu sākotnēji izvēlējāmies pavisam praktisku iemeslu dēļ, jo tieši skolas darba laiks mums bija visatbilstošākais. Bijām nedaudz sekojuši līdzi skolas tapšanai, patika ideja, bet mums tobrīd pietrūka skaidras metodikas piedāvājums, jeb konkrētas atbildes uz jautājumu kā, kādā veidā šīs ieceres par bērnus atbalstošu skolu realizēsies. Taču mēs maz „riskējām”, jo par meitas zināšanu apjomu un saturu atbildību uzņēmāmies paši.

Uz skolu ar prieku

Atskatoties uz šo laiku, priecājamies par savu izvēli daudz iemeslu dēļ. Vissvarīgākais, ka meitiņa dodas uz skolu ar prieku un bēdas ir tad, ja kādu iemeslu dēļ skolā nevar ierasties. Viņa ir kļuvusi atvērtāka, drošāka un pārliecinātāka par sevi saskarsmē, meitai ir krietni paplašinājies vārdu krājums, nostiprinājusies iniciatīva un uzplaucis radošums. Viņa ir sākusi vairāk dziedāt un pašai vislabāk patīk gleznošana pie skolotājas Daigas un skolotājas Ineses „darbiņi”. Vēl kā lielu „plusu” skolai meita min mājas ēdienu, kuru šogad katra ģimene gatavo  līdznešanai individuāli. Bērns ir vienmēr kārtīgi paēdis, meita piedalās plānošanā un ēdiena gatavošanā. Iepriekš ar pārējiem vecākiem un skolotājiem esam vienojušies, ka ēdīsim veselīgi. Mājās un skolā allaž tiek pārrunāts, kas ir veselīgs uzturs. Bērni seko līdzi, analizē, jautā. Vēl meitiņa dalījās, ka viņai patīkot tas, ka šeit bērni viens otru „nekomandē”.

Mēs to vistiešākā veidā saistām ar Cēsu Jaunās skolas veiksmes atslēgu, mūsuprāt, pašu svarīgāko, ko esam piedzīvojuši šeit un kas ir bijis viens no mūsu uzstādījumiem, domājot par „ideālo skolu”, tā ir cieņa. Tas arī jau no sākuma bijis viens no skolas vīzijas pamatvārdiem, ko tā veiksmīgā kārtā praktizē un attīsta dzīvē.

Pati esmu pedagogs un vasarā gatavojos kārtot Montessori  pedagoģijas gala eksāmenu. Mums būtu ļoti gribējies bērnus laist Montessori skolā, kādas patreiz Latvijā vēl tikai top un uz vietas Cēsīs trūkst domubiedru, kas pavisam konkrēti izvēlētos saviem bērniem tieši šo apmācības metodi. Tāpēc šobrīd Montessori  vidi un pieeju cenšamies realizēt mājās un priecājamies par vairākām Jaunās skolas tendencēm un ikdienas aktivitātēm, kas pēc būtības ir ļoti līdzīgas Montessori. Princips „seko bērnam” un „palīdzi man to izdarīt pašam” lielā mērā tiek realizēti arī šeit. Bērni ir centrā un pieaugušie ir vairāk procesa organizētāji, apstākļu modelētāji un neuzkrītoši pārraudzītāji, „dodot telpu” bērnam. Līdzīgi kā citos humānās pedagoģijas virzienos, šajā skolā tiek atbalstīta un veicināta bērna iniciatīva, atbildība un izvēles iespējas.

Vērtības tiek realizētas dzīvē

Kā jau minējām, savstarpējā cieņa, īpaši, cieņa pret bērnu, viņa viedokli skolā ir ļoti izteikta. Šeit ir droša vieta, kur bērna pašvērtības sajūta nostiprinās. Simpatizē vadības loģiskā pieeja un mērķtiecīgums, kas izpaužas praktiski visas dienas gaitā – ja ko daru, tad kāpēc. Šeit idejas un vērtības, kuras cenšamies attīstīt un kopt savā ģimenē realizējas ik dienas. Nav „dubultās dzīves”, kad skola nonāk pretrunā ar to, ko bērns piedzīvo mājās. Bērni turpina apgūt atbildību, nezaudējot izvēles brīvību, viņi izprot disciplīnas nepieciešamību, tāpēc arī neesam novērojuši, nedz dzirdējuši no meitas, ka uzvedība būtu problēma skolā. Vienlaicīgi tiek pamatīgi attīstīts bērna radošums, tiek kopīgi meklēti risinājumi problēmām, daudz pētot, mēģinot, eksperimentējot. Radošums tiek visādi stimulēts un attīstīts arī sarunās, grāmatu pēcpusdienās, lomu spēlēs, mūzikas un mākslas nodarbībās, lasot.

Pedagogi

Nelielais bērnu skaits nodrošina individuālu pieeju, kas, kā zināms, ir labi apstākļi drošības un uzticēšanās radīšanai, kas arī noticis mūsu meitas gadījumā. Skolotājs ir priecīgs satikt bērnu, apjautāties, sarunāties, nav pārstrādājies, bet ir sagatavojies pārsteigt ar jauno vielu, interesantiem uzdevumiem, jeb, kā mūsu meita saka -„darbiņiem”. Priecājamies par visu skolotāju erudīciju un pozitīvismu, pieejamību saskarsmē gan ar bērniem, gan vecākiem.

Sadarbība

Šajā skolā pieredzējām, ka svētki skolā var būt pavisam savādāki, kā to esam raduši „noskatīties” citur. Lielie notikumi – gan 1. Septembris – skolas atklāšana, gan Ziemassvētki bija pārsteidzoši vienkārši, ģimeniski, mīļi, nesamāksloti. Bērni netiek „satrenēti” parādīt, ko katrs spēj, bet visi ir iesaistīti procesā. Visi – tas ir arī ģimene. Citiem vārdiem – „darām kopā” – vai tie ir kādi svētki, ekskursijas, slidošana vai projekti (Starp citu, tas arī ir viens no simpātiskajiem momentiem, kad skola savu gada dzīvi izdzīvo caur tēmām bieži gan individuālu, gan kopēju projektu veidā).

Ļoti novērtējam, ka vecāki, pat vecvecāki (pēc iespējām) piedalās skolas pēcpusdienu organizēšanā, izpalīdz bērnus aizvest ar savu transportu uz baseinu vai ekskursijās. Tas pats attiecas arī uz skolas finanšu un darāmo darbu plānošanu. Vecāki ir tie, kas uzņemas atbildību, spriež un pieņem lēmumus. Dara paši. Cik izdarīsim, tik arī būs. Lielisks ieguvums skolai, mūsuprāt, mūsu tēti – vīri, kas aktīvi piedalās ne tikai ar skolas stratēģiju saistīto jautājumu risināšanā, bet arī bērnu ikdienā.

Nākotne

Skola ir uzsākusi rīkot sarunu vakarus par dažādām vecākiem aktuālām tēmām. Nesen piedalījāmies diskusijā par to, kā vecāki var atbalstīt savus bērnus mācību procesā (ar konkrētiem praktiskiem ierosinājumiem). Mūsuprāt, ļoti svarīgi ir turpināt vecākiem pašiem mācīties, un šī skola ir vieta, kas nejūtas apdraudēta vecāku kompetenču dēļ, bet labprāt uzklausa, diskutē un atbalsta iniciatīvas.

0 komentāri

Nav komentāru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>