Bērnu tiesību kursi jeb karalis ir pliks!
Bērnu tiesību kursi jeb karalis ir pliks!

Ir sestdienas rīts kādā mazpilsētā. Kādas skolas aktu zālē ir pulcējušies gandrīz divi simti cilvēku – skolotāji, audzinātājas, auklītes, virtuves palīgi, sporta treneri un pēcpusdienu pulciņu vadītāji. Ir ieradusies arī lektore “piespiedu brīvprātīgā kārtā”. Cilvēki ir ‘sagatavojušies’ – ir līdzi kafijas krūzes, burtnīcas, ko labot, klades, kurās saplānot nākamās nedēļas darbus, skārienjūtīgie telefoni ar interneta pieslēgumu un pa darba dienām neizlasītie žurnāli “Ieva” un “Ir”. Klausītāji ir ieradušies laikus un sasēdušies zāles pēdējajās rindās, pirmās piecas rindas ir brīvas… Viņi ir ieradušies uz profesionālās pilnveides programmu “Speciālās zināšanas bērnu tiesību jomā”.

Kaut lekcija sākās ar kādu citu spilgtu frāzi, gribētos sākt ar citātu: “Taisnīguma izjūta ir bērnu specifika.” Šo lektore minēja savā ilustratīvajā piemērā, ka bērni mācās no pieaugušo piemēra un vēlās, lai arī pret viņu izturās taisnīgi un līdzvērtīgi – ja reiz skolotājs atļaujas kavēt stundas, tad es arī šad un tad to drīkstu. Par laimi vai diemžēl arī mums nav zudusi šī bērnu ‘specifika’ un mēs arī meklējam taisnīgumu. Taču mums ļoti žēl, ka daudzi pieaugušie šo spēju ir zaudējuši vai sevī apspieduši.

Uzreiz gribētos minēt, ka ļoti atbalstām pedagogu zināšanu par bērnu tiesību aizsardzību pilnveidošanu un regulāru aktualizēšanu. Tāpat atbalstām, ka zināšanas šajā jomā ir jāapgūst ikvienam darbiniekam, kas ikdienā strādā ar bērniem izglītības iestādēs. Uzskatām, ka bērnu tiesības ir tēma, kas būtu jāaktualizē ik pēc pāris gadiem, jo sabiedrība mainās, tiesības mainās, tāpēc bērnu tiesībām ir jābūt neatņemamai pašu izglītības iestāžu darbinieku izglītības programmas sastāvdaļai. Novērtējam arī to, ka pašvaldības ir uzņēmušās šo jautājumu risināt un, kas nav mazsvarīgi, arī finansēt.

Taču mūs satrauc šobrīd ieviestais risinājums, kuru vienkāršoti sauktu par “ķeksīti”, kura izpildei tiek tērēta liela nauda un iztērētas ļoti daudz pedagogu stundas bez jebkādas garantijas, ka darbinieki tiešām pēc šīs programmas apgūšanas spēs izdarīt labāko bērnu tiesību jomā.

Un te nāk mūsu taisnīguma izjūta un jautājums: “Kāpēc mēs ārpus mācību stundām nelietojam lieliskās pedagoģiskās metodes?” Varbūt ir par daudz prasīts, ka valsts un pašvaldību izglītības sektora ierēdņi pedagogiem un izglītības iestāžu darbiniekiem rāda piemēru. Tomēr lektoriem taču ir iespēja mācīties un pārņemt labo praksi no pedagogiem?

Lai vai cik naivi tas neizklausītos, bet nav godīgi, ka no pedagogiem tiek sagaidīta progresīva uz rezultātiem virzīta mācīšana, bet pašiem pedagogiem mēs piedāvājam (pat ne piedāvājam, šobrīd diezgan obligātā kārtā liekam apmeklēt) vairāku stundu lekciju brīvdienā par tēmām, kuras lielākoties tie pārzina. Par lektores agresīvo mācīšanas stilu un bieži izteiktiem neētiskiem piemēriem, iespējams, personīgi aizskarot zālē sēdošos cilvēkus, šoreiz nerakstīsim. Ceram, ka citi lektori ir izvēlējušies veiksmīgākus un ētiskākus piemērus un veidu kā komunicēt ar auditoriju.

Labi pedagogi uzstāda mērķi un definē sasniedzamo rezultātu. Pieņemam, ka šobrīd aktualizējot bērnu tiesību jomu mums visiem ir ļoti svarīgi, ka katras izglītības iestādes darbinieks pārzina bērnu tiesības, zina kā rīkoties problēmsituācijā un atbilstoši spēs rīkoties nonākot attiecīgajā situācijā. Iespējams, ka tā domāt tomēr ir mūsu kļūda un patiesais sestdienas tikšanās mērķis bija cits – proti, ka visi izglītības iestāžu darbinieki ir dzirdējuši (ievelkam ‘ķeksīti’ padarīto darbu sarakstā!), ka ir tādas bērnu tiesības un pie attiecīgām pārbaudēm var uzrādīt izsniegtās apliecības? Tad šī brīža piedāvātā apmācību forma ir pietiekami efektīva (varbūt varētu programmu saīsināt uz divām stundām, izmetot neiederīgos piemērus?) un šis redzējums ir kļūdains.

Esam par šo domājuši tikai dažas stundas, tāpēc mūsu piedāvājums varētu arī nebūt pats labākais, taču šobrīd uzskatām, ka risinājums varētu būt aizgūstams no CSDD eksāmena sadaļas, kuru katrs topošais šoferis pilda pie datora. Tas ir labs veids kā apvienot gan faktu un likuma normu zināšanas, gan iekļaut dažādu reālu gadījumu analīzes, kurām papildus var pievienot arī iespēju izlasīt situācijas atrisinājumu reālajā dzīvē. Piedevām normas jau nav jāzina no galvas, ir lieliski, ka pedagogiem ir iespēja risinot gadījumus tiešām tajās iedziļināties. Protams, ka neviens sajūsmā nelēkās par eksāmenu, bet šādā veidā, pirmkārt, ir iespēja uzzināt reālo situāciju valstī, ir iespēja nodrošināt to, ka tiešām katrs darbinieks šajā valstī ne tikai ir dzirdējis, bet arī ir iedziļinājies tiesībās. Plus, ja eksāmens ir nokārtots, VIIS sistēmā tas parādās automātiski un nav nepieciešamas apliecības.

Iespējams, tas maksā lielu naudu, bet arī šobrīd visas pašvaldības kopā samaksās daudzus tūkstošus eiro lektoru algošanā visā Latvijā. Sistēmas izveide būtu ilgtermiņa risinājums un to varētu lietot atkārtoti.

Iespējams, dati parādītu, ka ir nepieciešamas papildus apmācības, taču tie parādītu arī to, ko darbinieki zina/nezina, un kāds tieši papildus atbalsts nepieciešams, lai bērns saņemtu iespējami labāko risinājumu savā situācijā. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ikvienam, kas strādā ar bērniem, ir nepieciešamas daudz un ļoti dažādu gadījumu analīzes, lai brīdī, kad sastopamies ar reāliem gadījumiem savās iestādēs, mēs zinām, kādas rīcības veikt, un kas reizēm vēl svarīgāk – kādas pilnīgi noteikti neveikt, lai situāciju nepadarītu bērnam vēl sliktāku.

Šodien mēs gribētu mācīties no bērniem un viņu godīguma izjūtas – un aicināt arī citus pieaugušos atgūt šo sajūtu un būt drosmīgākiem! Jo katru reizi, kad mēs neapmierinātību izrādam tikai kafijas pauzēs klusiņām savā mazajā sarunu grupiņā un līdzjūtīgi sasmaidoties ar kolēģiem no citām skolām, nekas nemainās. Pieredze rāda, ka uzmanība tiek pievērsta tiem, kas protestē – tieši tāpat kā tas notiek klasēs. Mēs, protams, neaicinām vienkārši protestēt bērnu veidā, bet gan rīkoties atbildīgi – izteikt viedokli skaļi, jautāt, argumentēt un pats, pats galvenais – piedāvāt alternatīvu. Mēs esam maza skola, tāpēc mums ir maza ietekme, taču, ja vairākas šādas skolas apvienojas, tad mums jau ir lielāks spēks.

 

Un neizlikties, ka karalis nav pliks!

P.S. Rakstā izmantoti citāti no H.K.Andrsens pasakas “Karaļa jaunais tērps”

1 komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>