Runāšana, uzklausīšana un iesaistīšana
Runāšana, uzklausīšana un iesaistīšana

– tik vienkārša ir vecāku palīdzība bērna izaugsmē.

Jau no dzimšanas runāt ar bērnu, stāstīt un skaidrot, kas, kāpēc un kā notiek. Klausīties bērnā, ko jautā, ko stāsta, kā domā par lietām. Būt pacietīgiem, lai nepalaistu garām „sensitīvo periodu”, kurā bērns izrāda interesi par aktīvu darbošanos gan mājās, gan ārpus tās, un mēs būsim iedevuši bērniem vislielāko atbalstu.

~ * ~

Valdas Malcenieces pārdomas pēc pirmā diskusiju un sarunu vakara

Februāra sākumā Cēsu Jaunajā sākumskolā notika pirmais vecāku un pedagogu sarunu un diskusiju vakars. Vakara tēma – Izglītības standarts no 1. līdz 3. klasei: kā vecāki var palīdzēt savam bērnam mācīties. Tēma šajā vakarā ieinteresēja 11 vecākus un pedagogus no Cēsīm, Amatas, Valmieras un Rūjienas. Prieks!

Izglītības standarts. Neizklausās ne radoši, ne iedvesmojoši! Man šķiet, ka varētu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt katrā pamatskolas klasē vecākus, kas ir iepazinušies ar izglītības standartu jeb MK noteikumiem Nr. 530 un to visiem pielikumiem… Jā, tas ir tas izslavētais standarts, kas uzskaita visu to, kas jāprot mūsu bērniem! Likumi, noteikumi, definīcijas. Tas nav nekas tāds, kam ir spēka pieķerties darba dienas vakarā un sekot līdzi attiecīgi 9 vai 12 gadus. Tomēr tas būtu kaut kas tāds, kam vajadzētu sekot visus 9 vai 12 gadus:) (lai gan veiksmīgas vecāku, pedagogu un pašu bērnu sadarbības un iesaistes gadījumā, es ticu, ka jūs kā vecāki varēsiet pārstāt sekot standartam jau 6. klasē, jo tālāk par to parūpēsies pats bērns).

Sistēma standarta izprašanā ir vienkārša. Īpaši, ja kāds (mūsu gadījumā – Cēsu Jaunās sākumskolas direktore Dana Narvaiša) tev parāda, kur un kā meklēt standartu (MK Nr. 530), un tad draudzīgā atmosfērā pie tējas krūzes ar citiem vecākiem un pedagogiem ļauj pašiem ‘pastrādāt’ un izurbties cauri vienam konkrētam mācību priekšmetu standartam (skatīt MK noteikumu pielikumus). Sadaloties 4 grupās, izpētījām 4 mācību priekšmetu standartus. Mūsu mazajai 3 vecāku grupiņai tika mājturības un tehnoloģiju standarts.

Pirmā reakcija – vai tad tāpēc ir jāiet skolā??:) Godīgi sakot, mājturībai/rokdarbiem nevajadzētu sagādāt problēmas nevienam bērnam līdz 3. klasei. Arī nevienam vecākam. Ikdienā esot kopā ar savu bērnu jūs vienkārši jau darbojaties pēc standarta – sk. MK noteikumu nr. 530 , pielikumu nr.19. Mūsu, kā vecāku vienīgais uzdevums – darboties kopā ar savu bērnu – kārtojot māju, gatavojot ēdienu, rūpējoties par apģērbu un apaviem, iepērkoties un uzņemot viesus. Ja tā darāt – mājturību jūsu bērns patiesībā būs apguvis jau līdz skolas gaitu uzsākšanai.

Nedaudz sarežģītāk, bet ne neiespējami, ir ikdienā kopā mācīties dabaszinības, matemātiku vai latviešu valodu. Šī raksta beigās iedvesmai esam apkopojuši piemērus no mūsu vakara sarunas – kā vecāki ikdienā var palīdzēt savam bērnam apgūt obligāto mācību vielu.

Bet pirms tā tikai ļoti, ļoti gribētos uzsvērt mūsu vakara sarunas būtiskāko secinājumu, kas izkristalizējās sarunu un diskusiju gaitā un attiecās gan uz latviešu valodas, gan matemātikas, ētika, mūzikas un jebkura cita priekšmeta veiksmīgu apgūšanu – runājiet ar bērnu! Runājiet, ko darīsiet, ko darāt, ko darījāt; runājiet pilniem teikumiem; skaidrojiet, stāstiet un meklējiet atbildes kopā, ja uz kādu jautājumu atbildes nezināt! Esiet pacietīgi, kad bērni vēlās izmēģināt slaucīt, griezt un mizot! Kad bērna dabiskā interese būs palaista garām (vai ļaunākajā gadījumā pašu vecāku nokauta ar nelaimīgo teikumu: „tagad nē, tagad man nav laika!”), izglītības standarts maz palīdzēs:)

RUNĀJIET ar saviem bērniem, SARUNĀJATIES, KLAUSIETIES UN UZKLAUSIET – un bērns pats jums pateiks priekšā, kā vislabāk jūs viņu varat atbalstīt ne tikai mācību vielas apgūšanā, bet arī sadzīvisku ikdienas situāciju risināšanā skolā!

Un te iedvesmai un ieskatam daži piemēri:

Matemātika:
Mājās jālieto skaitļi, izmēri jeb termini, piemēram – atnes, lūdzu, 3 burkānus; uzliec uz galda 4 šķīvjus; griez 1 cm biezumā u.c.

Mācīt daļas – sadalot ābolu 4 vienādās daļās; šim mandarīnam ir 8 daļas.
Svarīgi skaidrot sakarības – piemēram, ejot pa ielu skatīties māju numurus un jautāt bērnam – kāds skaitlis ir nākamais, kāds ir pa vidu.
Vērot skaitļus, formas pilsētā un mājās – māju numurus, numurus uz stabiņiem, ceļa zīmju formas u.c.
Jādod bērnam nauda un jāmāca tā skaitīt un lietot. Jāskaidro, cik kas maksā.
Lai došanās uz veikalu ir raitāka un jēdzīgāka, pirms tam ar bērnu kopā var uzzīmēt veikala karti, iezīmēt, kur kas atrodas; saplānot maršrutu un to izmantot iepērkoties.
Braucot ar mašīnu vai ejot ar kājām, ļaut bērnam stāstīt – jāiet pa labi, pa kreisi, taisni, pa apli, augšā, lejā, šķērsojam utt.
Iesaistīt ikdienas rēķinos – nolasīt cenas, nolasīt patērēto ūdens daudzumu u.c.

Latviešu valoda:
Sākumā runājam un skaidrojam visu, kas ārā notiek, arī mums pašsaprotamas lietas – ārā līst lietus, ir auksts, drēgns, mitrs. Pēc tam kopā var pierakstīt novērojumus.
Būt pacietīgiem un sagaidīt, ko bērns grib pateikt, neatkarīgi no tā, ka mēs jau sen esam sapratuši. Tā pat mācīt stāstīt pareizi, neatkarīgi no tā, ka mēs arī saprotam pat no nesakarīga zilbju salikuma. 
Kopā spēlēt spēles – tas iemāca gan skaidrot, gan domāt, gan ļauj vecākiem saprast kā bērns domā. Piemēram, mīklas, Scrabble, Alias, Abra.  Lasīt priekšā grāmatas, lasīt kopā. Var sākt arī ar maziem vārdiņiem. Rakstīt vēstulītes bērnam (zīmītes).

Mājturība un tehnoloģijas:
Ja bērnam ir ļauts iesaistīties mājas darbos (kārtot, slaucīt, mazgāt, locīt, mizot) tad, kad viņš to ir vēlējies un nav palaista garām brīdis, kad ir bijusi interese, tad arī skolā nebūs nekādu problēmu. 
Skaidrot mums pašsaprotamas lietas!!! Iesaistīt bērnu apģērba izvēlē – atbilstoši laika apstākļiem, plānotajām darbībām. Lai mācītu pašiem tikt galā ar noģērbšanos un drēbju nolikšanu konkrētā vietā, koridorā var ielikt vienu kasti, kur bērns var salikt visas savas drēbes.
Iesaistīt ēst gatavošanā, galda klāšanā.

Bērniem palīdz arī redzamā vietā novietots saraksts ar darāmajiem darbiem: man šodien jāizdara…
Jārāda priekšā piemērs un jāmāca sistēma, piemēram, kā sakrāmēt somu..

Mēs esam piemērs!

 

P.S. Viens priekšmets gan, manuprāt, ir tāds, kur droši varat nerunāt – galvenais darīt un ar prieku – SPORTS. Ja nebūs vecāku piemēra, visdrīzāk nebūs arī bērna prieka par sportošanu.

1 komentāri

  • Inese saka:

    Lieliska iniciatīva. Arī par it kā pašsaprotamām lietām ir jāatrod laiks domāt, lai tās arvien veiksmīgāk iekļautu savā ikdienā. Piekrītu, ka bērna izpratne par mācīšanos veidojas mazotnē – viss jaunais, ko es uzzinu ikdienā, es mācos. Skolas gados parasti ar mācīšanos vairāk saprot tieši sēdēšanu klasē un tad veidojas pretestība. Lai izdodas!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>